Ženšeņa dzimtene ir kalnu un mežu reģions Korejā, Ķīnas ziemeļaustrumi un Sibīrijas austrumu daļa. Šodien žeņšeņa sakne tiek kultivēta arī Eiropā, bioloģiskās audzētavās Vācijā un Šveicē. Ženšens ir daudzgadīgs arāliju dzimtas lakstaugs, 50 - 80 cm augsts. Sakne dzeltenīga vai balta, cilindriska ar 2 - 6 sānsaknēm, pēc ārējā izskata atgādina cilvēka figūru. Lapas 2 - 5 ar garu kātu, staraini piecdaļīgas ar zāģzobainu malu. Lapas sakārtotas rozetē stumbra augšdaļā. No lapu rozetes vidus paceļas ziednesis, kura galā ir čemurveida ziedkopa ar sīkiem zaļganbaltiem ziediņiem.

Medicīnā izmanto 4 - 7 gadu vecus augus. Saknes apstrādā ar ūdens tvaiku, plaucē verdošā ūdenī vai vāra cukura sīrupā. Žāvē saulē vai 30 - 50`C temperatūrā. Drogas smarža ir specifiska, garša salda, dedzinoša, vēlāk rūgtena. Atkarībā no sagatavošanas iegūst balto, dzelteno un sarkano ženšenu. Pasaulē lielakā sarkanā ženšena pārstrādes fabrika ir Buyco-gun, Chungcheongnam provincē Korejā. Ženšens tiek pārstrādāts dažādos veidos - pirmajā vietā jau kā tēja, kā pulveris, kā biezs sīrupveidīgs koncentrāts, kam garša ir rūgta un tas tradicionāli tiek saldināts ar medu.
Tūristiem mīļa lieta, kas tiek pārvesta no Korejas parasti ir sarkanā ženšena sakne. Jauns pavērsiens ražošanā gan Korejā  gan arī jau pazīstama Eiropā ir  ženšena kafija. Šobrīd ženšena sakne tiek kultivēta Vācijā un Šveicē. 
Ženšena preperātus plaši izmantoto medicīnā. Tie ir vieni no labākajiem stimulējošiem un tonizējošiem līdzekļiem, tie nav toksiski. Aktīvo vielu iedarbība uz organismu ir vispusīga - tonizē sirdi un asinsvadus, stimulē endokrīno sistēmu, sekmē hormonu producēšanos organismā, ēteriskā eļļa mazina sāpes nervu centros. Drogu tinktūru dzer 12 - 25 pilienus 3 reizes dienā pirms ēšanas pret hipotoniju, fizisku, garīgu nogurumu, pārpūlēšanos, neirastēniju, hronisku gastrītu, impotenci. Austrumu medicīnā  ženšena sakni lieto kā spēku atjauninātāju un dzīves pagarinātāju līdzekli. Korejā auga lapas lieto brūču un čūlu ārstēšanai.