Dzērvenes – šīs tumši sarkanās, skābās ogas pozitīvi ietekmē kuņģa – zarnu trakta darbību, mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina sliktā (zema blīvuma lipoproteīnu), bet paaugstina labā (augsta blīvuma lipoproteīnu) holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem. Vislielākais organismam vērtīgo vielu daudzums atrodas svaigās ogās to gatavības stadijā.

Sen senos laikos tēja bija slavena kā dziedinošs dzēriens un sākotnēji to lietoja ārstējoties no ļoti daudzām kaitēm. Ļaudis pamanīja tās lieliskās īpašības - stimulēt organisma dzīvotspējas, veldzēt slāpes un arī tās spēju sasildīt. Tējas dzēriens sniedz organismam enerģiju, to lietoja kā līdzekli, kas nerosina apetīti.
Nekādā gadījumā tēja neaizvieto pārtikas produktus, tomēr ar to var ilgu laiku izturēt atturēšanos vai lietot pavisam maz un vienkāršu ēdienu, taču saglabājot lieliskas darba spējas.

Ženšeņa dzimtene ir kalnu un mežu reģions Korejā, Ķīnas ziemeļaustrumi un Sibīrijas austrumu daļa. Šodien žeņšeņa sakne tiek kultivēta arī Eiropā, bioloģiskās audzētavās Vācijā un Šveicē. Ženšens ir daudzgadīgs arāliju dzimtas lakstaugs, 50 - 80 cm augsts. Sakne dzeltenīga vai balta, cilindriska ar 2 - 6 sānsaknēm, pēc ārējā izskata atgādina cilvēka figūru.