Sen senos laikos tēja bija slavena kā dziedinošs dzēriens un sākotnēji to lietoja ārstējoties no ļoti daudzām kaitēm. Ļaudis pamanīja tās lieliskās īpašības - stimulēt organisma dzīvotspējas, veldzēt slāpes un arī tās spēju sasildīt. Tējas dzēriens sniedz organismam enerģiju, to lietoja kā līdzekli, kas nerosina apetīti.
Nekādā gadījumā tēja neaizvieto pārtikas produktus, tomēr ar to var ilgu laiku izturēt atturēšanos vai lietot pavisam maz un vienkāršu ēdienu, taču saglabājot lieliskas darba spējas.
Tēja palēnina organisma novecošanos. Tējai piemīt ideāla dzēriena statuss ceļotājiem, jūrniekiem, ģeologiem, medniekiem u.c. profesiju cilvēkiem, kuri darbojas laukos, bieži maina vietas apstākļus, izturot fiziskas un nervu slodzes, pārpūli.
Tikai nesen noskaidrojās tas, kad svaigās tējas lapiņās enerģētiskā vērtība ir gandrīz 24x lielāka par kviešu maizes vērtību, tas dod skaidrojumu par augstu olbaltumvielu saturu tējā.
Mūsdienās priekšstats par fizioloģisku tējas iedarbību un tās ārstniecisko sastāvu perspektīvā nākotnē paver tās plašu lietošanu - kā masveida atveseļošanas līdzekli. Daudzos gadījumos tēja palīdz noregulēt vielmaiņas procesus. Stipru tēju lieto kā līdzekli pie kuņģa darbības  traucējumiem, ja ir stiprs saasinājums, tēja ir gandrīz vienīgais produkts, ko slimnieks drīkst lietot.
Pagatavots zaļās tējas dzēriens otrā dienā un vēl vairāk trešā dienā organismā nonāvē lielāku skaitu mikrobu nekā svaigi sagatavotā tēja, kaut tā arī zaudē savas garšas un smaržas (aromātiskās) īpašības. 
Ļoti veselīgi un ir pat ieteicams tēju baudīt pēc maltītes, īpaši ja ir uzņemta smaga, trekna barība!
Tēja labvēlīgi iespaido nieres un urīnvadu ceļus. Šeit lielu lomu spēlē ēteriskās eļļas, ko satur tēja, kā arī kofeīns, kas stimulē nieru darbību, darbojas kā attīrošs līdzeklis. Tā novērš aknu, nieru un žultspūšļa akmeņu veidošanos. Tēja spēj uzkrāt nierēs, aknās vitamīnu C, tas atvieglo šo orgānu darbību.

Vitamīni tējā.
Tējā ir klātesošs gandrīz viss vitamīnu alfabēts. Sākot ar vitamīnu A, karotīns, kas ir svarīgs redzei.
Tējā ir plaša B vitamīnu grupa. Vitamīns B1 veic visas mūsu nervu sistēmas normālu funkcionēšanu. 
B2 dara mūsu ādu skaistu, elastīgu, pazemina un novērš tās lobīšanos, sausumu, kā arī veicina un palīdz izārstēt dažas ekzēmas. Šis vitamīns veiksmīgi tiek pielietots smagu aknu saslimšanas gadījumos (cirozē, hepatītos, diabētos). 
B15 uzstājās kā visu novecošanas procesu katalizarors.
Un visbeidzot, tuvu esošs šai grupai ir PP vitamīns, kas ir pretalerģisks, ļoti izturīgs pret augstām temperatūrām un labi šķīstošs ūdenī. Šo vitamīnu būtu nepieciešams lietot cilvēkiem, kas uzturā lieto kukurūzu un attīrītus rīsus, šajos produktos PP vitamīns gandrīz neeksistē.
C vitamīns svaigā tējas lapiņā ir 4x vairāk nekā citrona vai apelsīnu sulā. Zaļo un dzelteno tēju šķirnēs askorbīnskābe ir sastopama 10x vairāk kā melnajās.
Taču tējas pamatvitamīns skaitās vitamīns P, kas kopā ar vitamīnu C strauji pastiprina askorbīnskābes efektivitāti, veicina tās aizturi un uzkrājumu organismā, kā arī palīdz vitamīnam C asimilēties un stiprina asinsvadu sienas, novērš iekšējus asinsizplūdumus. Lielākais P vitamīna daudzums atrodams zaļajā tējā, tomēr ne tikai, arī augstas kvalitātes melnajā tējā tas ir atrodams. Izdzerot 3-4 glāzes laba stipruma tējas, mēs nodrošinam savu organismu ar P vitamīna diennakts devu.
Nav mazsvarīgs arī tējā esošais vitamīns K, kas nepieciešams labas asins recēšanas uzturēšanai, radot aknās tādu vielu, kā protrombīns.