Avenes - viena glāze aveņu dienā nodrošina organismu ar tam nepieciešamo C vitamīna diennakts devu. Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ogas, lapas, saknes un ziedus. Ogas ievāc, kad ir nogatavojušās, sausā laikā. Lapas ievāc pavasarī, ziedēšanas laikā. Saknes ievāc vēlā rudenī vai ziedēšanas laikā. Drogas var glabāt divus gadus. Dziednieciskiem nolūkiem labāk izmantot savvaļas avenes. Meža aveņu ogas satur arī nedaudz salicilskābes, kurai piemīt antiseptiska, pretreimatisma, temperatūru pazeminoša un sviedrējoša iedarbība. Dārza avenēs salicilskābes ir vairāk nekā meža avenēs. Avenes ir labs gaistošo antibiotiku avots, kurām piemīt antiseptiskas īpašības augšējo elpošanas ceļu saslimšanu ārstēšanā, un lieliski noder kā profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanos. Ogās ir atklātas vielas – sterīni, kas aizkavē aterosklerozes attīstīšanos. Sastāvā esošā folijskābe, kas uzlabo asinsriti, pasargā no mazasinības un leikēmijas. Pateicoties lieliskajam hematogēno mikroelementu sastāvam (dzelzs, varš un folijskābe), avenes ir lielisks līdzeklis mazasinības gadījumā. Aveņu aktīvās vielas viegli uzsūcas organismā, stimulē citu produktu uzsūkšanās procesus, neitralizē dzīvnieku valsts izcelsmes organiskās skābes.
Lietojums tautas medicīnā:
- aveņu (arī kazeņu) lapās ir miecvielas, askorbīskābe, karotīns, flavonoīdi, kumarīns. Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanu apturoša īpašība, tāpēc noder mutes gļotādas slimību ārstēšanā (stomatīta gadījumā).  Lapu uzlējums ir efektīvs līdzeklis pret caureju, jo piemīt savelkoša iedarbība, kuņģa – zarnu trakta iekaisumiem, plaušu un mutes dobuma slimībām. Pārsvarā lapas izmanto kā dažādu organismu attīrošu tēju piedevu. Kaltētas lapas izmanto kā atkrēpošanas līdzekli. Lapu (svaigu) novārījumu izmanto pret iekšējām asiņošanām, stomatītu, konjunktivītu. Lapu uzlējumu lieto kā baktericīdu līdzekli kakla skalošanai, ja ir klepus un angīna, kā savelkošu un pretiekaisuma līdzekli gastrīta, enterīta un elpceļu slimību gadījumā. No svaigām sasmalcinātām lapām pagatavo ziedi ādas izsitumu dziedēšanai (lapām pievieno vazelīnu vai sviestu).  Svaigas lapas izmanto kā brūces dziedējošu līdzekli.  Aveņu lapu dziednieciskās īpašības papildina un pastiprina bērzu lapas un liepu ziedi. 

- lapas, ziedus, jaunos dzinumus un stublājus izmanto smaganu nostiprināšanai, asins attīrīšanai, ādas izsitumu mazināšanai, kuņģa – zarnu trakta slimību gadījumos. Izmanto žultsdzenošo un urīndzenošo tēju sastāvos. Lieto kā sviedrējošu, temperatūru mazinošu un spēcinošu līdzekli.  Sasmalcinātus svaigus aveņu zariņus izmanto pret herpes vīrusu (aukstumpumpām).
Austrumu medicīnā aveņu lapu un ziedu uzlējumus izmanto pret nervu kaitēm un akūtām, hroniskām infekcijām.
Sakņu un ziedu novārījumu lieto ārīgi hemoroīdu, ādas iekaisumu un acu iekaisumu gadījumā.
Svaigus un jaunus dzinumus pavasarī var lietot kā salātu sastāvdaļu. 

- Rudenī vāktu sakņu uzlējumu lieto ekzēmu, nātrenes un citu alerģisku slimību gadījumos. Aveņu saknes izmanto kā sastāvdaļu bronhiālās astmas kompleksajā terapijā. Saknes un pārkoksnējušos zarus izmanto pret akūtām infekcijas slimībām.

- Aveņu laksti ar visām ogām ziemā noderēs saaukstēšanās gadījumā un arī vienkārši, lai sasildītos ar karstu, garšīgu, smaržīgu tēju. Palīdzēs pret klepu.

Dziednieciskā iedarbība - aveņu preparātiem piemīt urīndzenoša, pretiekaisuma, asiņošanu apturoša, temperatūru pazeminoša, sviedrējoša, savelkoša, antisklerotiska, brūces sadziedējoša, antibakteriāla, sāpes mazinoša iedarbība. Ir novērota arī cukura līmeņa pazemināšanās asinīs. Aveņu preparātus lieto kā savelkošu līdzekli pret caureju. Preparāti bagātina organismu ar dzelzi. Pielieto kā pretkrampju līdzekli, jo paplašina asinsvadus. Izmato kā pretalerģisku līdzekli, jo mazina bronhu spazmas. 
Atjauno sejas ādu, regulē vielmaiņas procesus. Bērniem lieto kā vieglu nomierinošu un tonizējošu līdzekli, īpaši ieteicams pret mazasinību. Paaugstina imunitāti, uzlabo apetīti, atveseļo zarnu traktu. Aveņu fitoncīdi iznīdē dažus stafilokoku veidus, rauga un pelējuma sēnīšu sporas. Mazina sāpes kakla saslimšanu gadījumos. Lieto kā līdzekli pret hemoroīdiem. Ziemeļu tautas visu augu izmanto pret artrītu. Avenes mazina skābes daudzumu kuņģa sulā. Tautas medicīnā no svaigām un kaltētām ogām gatavo sviedrējošas tējas. Kaltētas ogas ir efektīvas pret gripu, saaukstēšanos, hronisku reimatismu, bronhītu, laringītu. Ogas izmanto arī kā vitamīnu tēju, biežāk kopā ar mežrozīšu augļiem. Ogas ietilpst dažādu zāļu sastāvos. Tās izmanto kā profilaktisku un dziedniecisku līdzekli vielmaiņas traucējumu gadījumā, apetītes uzlabošanai dažādu gremošanas trakta slimību gadījumos. Ogām piemīt sviedrējoša iedarbība. Ar sastāvā esošajām organiskajām skābēm ogas veicina urīnskābes sāļu izvadīšanu no organisma, stimulē urīna izdalīšanos, uzlabo gremošanas procesus. Ogās esošajai salicilskābei ir antiseptiska, temperatūru pazeminoša, sviedrējoša, pretiekaisuma iedarbība. Sastāvā esošās vielas veicina holesterīna izvadīšanu no organisma. Ieteicams lietot uzturā mazasinības, aterosklerozes, nieru slimību, hipertonijas gadījumā. Veiksmīgais hematogēno sastāvdaļu savienojums aizkavē un palīdz mazasinības gadījumā. Pēc dzelzs satura ogas ir līdzvērtīgas vīnogām. Aktīvās vielas neitralizē organismā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu skābes. Ogas izmanto pret saaukstēšanos un plaušu iekaisumiem kā papildinājumu pret mikrobu preparātiem. Ogu preparāti būtiski paātrina izveseļošanās procesus kuņģa - zarnu trakta slimību gadījumā, kuras pavada vemšana, iekaisums, sāpes, asiņošana. Tautas medicīnā ogas izmanto pret caureju, mazasinību, ekzēmām, cukura diabētu.

Aicinām nobaudīt vienu no mūsu jaunākajām tējām - zaļo tēju ar avenēm: http://www.chado.lv/zala-teja/avenu